Par melnu tēju un ūdeni
Melnā tēja
Melnā tēja – ir tējas krūma svaigās, zaļās lapas un pumpuri, kas tiek savītināti, sasmalcināti un fermentēti. Lai iegūtu melno tēju, tējas lapiņas kaltē karstā gaisā, līdz tās zaudē lieko mitrumu, tad, saritinātas īpašos aparātos, tās tiek pakļautas fermentācijas procesam (aptuveni 45 grādu temperatūrā), kamēr zaudē zaļo krāsu un kļūst sarkanas. Fermentācijas laikā notiek daudzas ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā rodas raksturīgā melnās tējas garša un aromāts. Melnajā tējā kofeīna saturs ir aptuveni 2,5 – 3,5%.
Melnā tēja ir lielisks antioksidantu avots, līdz ar to tā spēj pasargāt šūnas un to iekšējās struktūras no bojājumu rašanās.
Melnā tēja lieti noder sirds un asinsvadu slimību profilaksei, jo tajā esošie flavanoīdi samazina «sliktā» holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to asinsvadu sieniņas ir pasargātas no izmaiņu rašanās. Lai nodrošinātu šādu iedarbību, katru dienu ir nepieciešami vismaz 500 mg melnajā tējā esošo flavanoīdu, tos iespējams uzņemt, izdzerot vidēji 3–4 tases dienā melnās tējas.
Ir veikti pētījumi, kuros pierādīts, ka cilvēkiem, kuri dienā izdzer četras tasītes melnās tējas, ievērojami uzlabojās asinsrite. Melnās tējas dzeršana pasargā zobus no bojāšanās un samazina aplikuma veidošanos uz zobiem, vēl tā ir labs dažādu minerālvielu (kalcija, magnija, mangāna un kālija) un vitamīnu (C un K) avots.
Melnā tēja satur salīdzinoši daudz kofeīna (visvairāk no visām tējām), līdz ar to pārāk liels melnās tējas daudzums var veicināt bezmiegu, trauksmi un uzbudinājumu. Taču nelielā daudzumā tā iedarbojas kā lielisks tonizējošs līdzeklis.
Uz augšu
ŪDENS – VISU DZĪVĪBU SĀKUMS, TĒJAS DVĒSELE!
Ja vēlaties nobaudīt patiešām garšīgu, smaržīgu, vieglu tējas dzērienu, neaizmirstiet par labu ūdeni!
Pat labākajai tējai, izmantojot ne tik kvalitatīvu ūdeni, tiek pazaudētas tās garšas galvenās īpašības, kā smaržā, tā arī iedarbībā un kvalitātē.
Tātad labas tējas galvenās pagatavošanas prasības ir ūdens un pareiza temperatūra.
Ūdens kvalitātei jābūt labai, ne par cietu, ne par mīkstu un ne hlorētam.
Ūdenim jābūt pilnīgi bez smaržas; ūdens nevar būt mineralizēts; no purva vai dīķa ņemts; no lauku akām vai upēm sagādāts. Ciets ūdens nav patīkams un pat negaršīgs, kas organismam nenesīs nekādu labumu. Ūdeni, kas satur minimāli ūdenī šķīstošus minerālvielu savienojumus, var saukt par mīkstu.
Iegaumē – tieši mīksts ūdens ir ļoti piemērots tējas pagatavošanai. Ja ūdens neatbilst šiem kritērijiem, tad ir dažādas iespējas to uzlabot: ūdens jānostādina vismaz diennakti; ar ūdens filtru palīdzību to var mīkstināt; pirkt kvalitatīvu ūdeni; pievienot ūdenim Koraļļu kalciju.
Rūpes atmaksājas un rezultāts pārsteidz, sniedzot organismam brīnišķīgu sajūtu, enerģijas pieplūdumu un dzīvesprieku!
Nedaudz par ūdens vārīšanās stadijām.
1 stadija sākas no brīža, kad redzam no katliņa dibena ceļamies mazus gaisa burbulīšus un tāpat arī novērojam šos burbulīšus gar tējkanniņas sieniņām, tālāk burbulīšu skaits pieaug.
2 stadija sākas ar brīdi, kad gaisa burbulīši masveidā pārņem tilpni un ūdens iegūst bālu nokrāsu, kas atgādina strauju avotiņu.
3 stadija nomainās kā intensīva ūdens burbuļošana, kas nozīmē to, ka ūdens ir pārvārījies.
Ūdens kas ir 2 un 3 stadijā absolūti neder tējas pagatavošanai, tomēr katrai šķirnei ir savs vārīšanās režīms.
Ir tējas, kurām vajadzīgs 50–60 grādi ūdens, tas nozīmē tikko pirmais burbulītis ceļas, ūdens gatavs. Bet liels vairums tējas šķirnēm ūdens ir derīgs, kas sasniedzis 2 stadijas sākumu.
Tātad ūdeni, kas domāts tējas pagatavošanai, nekādā gadījumā nevajadzētu pārvārīt.
Pārvārīts ūdens bojā tēju, dod dzērienam cietumu un dara tēju kā tukšu, nabadzīgu un garšas ziņā zaudējušu visu savu aromātisko īpašību klāstu.
Svarīgi arī tas, ka ūdenim jābūt svaigi vārītam, ja ūdeni vāra otro reizi, tad tējas dzēriena kvalitāte strauji pasliktinās un var teikt, ka īstu tēju pagatavot neizdosies. Īpaši bojājas tā tējas garša, kas pagatavota ūdenī, kuram vāroties tiek pieliets svaigs ūdens. Tāds dzēriens tiek uzskatīts tikai par iekrāsotu ūdeni.
Neder arī tāds ūdens, kurš tiek vārīts ar elektrisko vārāmo.
Neder arī sniega vai ledus ūdens, kaut gan atkusis sniega ūdens skaitās viens no mīkstākajiem, bet tas noder tikai kā mazgāšanas līdzeklis.
Tēja ir ļoti jūtīga pret visām fiziski–ķīmiskām izmaiņām, kas notiek ūdenī.
Vislabāk tēju dzert no porcelāna traukiem, stikla trauki teorētiski der, bet praktiski mazāk der pareizai tējas baudīšanai, tā kā stikla faktūra pilnībā nedod novērtēt tējas garšu tādā pakāpē, kā to dod porcelāns.
Bez porcelāna kanniņām un tasītēm, jāpievērš uzmanība tējkarotītes kvalitātei (tai jābūt no sudraba), linu salvetēm, ar tām tiek pārklāta kanniņa. Būtu labi, ja krājumos atrastos arī 2 min. ilgs smilšu pulkstenis.Vienīgā prasība šo inventāru uzglabāt tīru un pasargāt no blakus aromātiem (garšvielām).
Uz augšu
|
